Smiltāja neļķes (Dianthus arenarius) populāciju ietekmējošie faktori mežainās kāpās Užavas dabas liegumā

Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius) uzskatāma par aizsargājamu augu sugu ar ļoti mazu izplatības apgabalu Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā. Latvijā sastopamas divas smiltāja neļķu pasugas, no kurām Dianthus arenarius subsp. arenarius ir iekļauta arī Eiropā aizsargājamo sugu sarakstā. Lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē smiltāja neļķes populācijas izplatību, veikts pētījums Užavas dabas lieguma teritorijā. Smiltāja neļķes skaitītas 2 m platās transektēs, kas ierīkotas pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu un mežainajās piejūras kāpās (silā, mētrājā un lānā). Noskaidrots smiltāju neļķu populācijas blīvums pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu un katrā meža augsanas apstākļu tipā. Ik pēc 100 m izveidoti apļveida parauglaukumi veģetācijas raksturosanai (D = 2 m). Papildus izveidoti parauglaukumi vietās ar smiltāja neļķi (D = 2 m). Iegūtie rezultāti liecina, ka lielākais smiltāja neļķu populācijas blīvums (ziedosas 361 ind./ha, neziedosas 185 ind./ha) vērojams pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu. Savukārt mežainajās piejūras kāpās populācijas blīvums ir nedaudz zemāks (ziedosas 146 ind./ha, neziedosas 122 ind./ha). Secināts, ka smiltāju neļķes augsanai piemēroti sausi oligotrofi meži, galvenokārt sili, kur zemsedze ir skraja ar atklātiem laukumiem un ķērpjiem. Salīdzinosi bagātākos kāpu mežos – mētrājā un lānā, kur zemsedzē dominē sīkkrūmi un sūnas, smiltāja neļķes nav sastopamas. Sugas populācijas uzturēsanai nozīmīga ir oligotrofu kāpu mežu, kur zemsedzē dominē ķērpji, saglabāsana, tos aizsargājot un pareizi apsaimniekojot. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā, laika posmā no 2013. gada augusta līdz 2014. gada maijam. Atslēgas vārdi: smiltāja neļķe, mežainās piejūras kāpas, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, veģetācijas raksturojums, ietekmējosie faktori.